Slovākijas valdības vadītājs plānoja doties uz Krieviju, lai apmeklētu 9. maija pasākumus, taču Latvija un Lietuva šādu ieceri neatbalsta. Šis lēmums nozīmē, ka premjera lidmašīnai būs jāmeklē citi, daudz garāki maršruti, lai nokļūtu galamērķī. Baltijas valstu rīcība skaidri apliecina kopējo nostāju pret amatpersonām, kuras šajā laikā izvēlas uzturēt ciešas saites ar Kremli.
Fico neapmierinātība ar Baltijas valstu rīcību
Slovākijas premjers Roberts Fico par šo situāciju pastāstīja savā videouzrunā sociālajā tīklā “Facebook”. Viņš apstiprināja, ka gan Latvija, gan Lietuva ir oficiāli informējušas par aizliegumu šķērsot to teritorijas. Fico savā uzrunā neslēpa sarūgtinājumu un kritizēja šādu rīcību, paužot neizpratni, kāpēc Eiropas Savienības dalībvalstis liek šķēršļus citas dalībvalsts vadītājam.
Tomēr šī nav pirmā reize, kad Slovākijas premjeram nākas saskarties ar šādiem ierobežojumiem. Viņš atgādināja, ka arī pagājušajā gadā līdzīga situācija izveidojās ar Igauniju. Toreiz viņš bija spiests meklēt apkārtceļus, un premjers uzsvēra, ka arī šoreiz atradīs veidu, kā nokļūt Maskavā, neizmantojot Baltijas valstu debesis.
Igaunijas stingrā nostāja un principi
Arī Igaunija šajā jautājumā ir nepiekāpīga. Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna svētdien skaidri norādīja, ka atļauja lidot pāri valstij netiks dota. Viņš uzsvēra, ka 9. maija parāde Maskavā tiek rīkota, lai slavētu agresoru, un Igaunija nevēlas nekādā veidā tam palīdzēt. Ministrs paskaidroja, ka šis princips tika ievērots pērn un nekas nav mainījies arī šogad.
Pēc Cahknas vārdiem, Igaunijas gaisa telpu nedrīkst izmantot tie, kuri vēlas stiprināt attiecības ar Krieviju laikā, kad tā veic brutālu karu Ukrainā. Tas ir drošības un vērtību jautājums visai Eiropai. Tādēļ jebkura ārvalstu amatpersona, kas šādā veidā atbalsta Krievijas politiku, Igaunijas debesīs nav gaidīta.
Garie apkārtceļi un politiskie sabiedrotie
Pagājušā gada pieredze rāda, ka šādi aizliegumi reāli ietekmē lidojumu gaitu. Toreiz Fico lidmašīna bija spiesta veikt garu lidojumu pāri Ungārijai un Rumānijai, pēc tam šķērsojot Melno jūru, lai beidzot sasniegtu Krieviju. Līdzīgas problēmas pagājušajā gadā skāra arī Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču, kuram arī nācās mainīt iecerēto ceļu Baltijas valstu stingrās pozīcijas dēļ.
Jāpiebilst, ka Roberts Fico kopā ar Ungārijas kolēģi Viktoru Orbānu tiek uzskatīti par vieniem no tuvākajiem Krievijas vadības atbalstītājiem Eiropas Savienībā. Interesanti, ka Orbāns drīzumā atstās savu amatu, jo viņa vadītā valdība piedzīvoja smagu sakāvi pēdējās vēlēšanās. Šis notikums varētu mainīt politisko līdzsvaru reģionā, taču Fico joprojām turpina aizstāvēt savu kursu uz sadarbību ar Maskavu, neraugoties uz kaimiņvalstu iebildumiem.
